Atbilstoši pasaules praksei, Latvijā uzsākta kustība iedzīvotāju izglītošanā savu personīgo finanšu jautājumos un šo prasmju pilnveidošanā. Ir noslēgusies viena no kustības pirmā posma daļām – iedzīvotāju finanšu zināšanu pārbaude, kuras laikā 300 vidusskolēni Latvijā, pirmkārt, dalījās pieredzē un domās par savu personīgo un ģimenes budžeta plānošanu un, otrkārt, kārtoja personīgo finanšu testu.

„Šāda prakse, kad, jau skolas solā skolēniem tiek ne vien dotas zināšanas, bet arī trenētas viņu prasmes sava personīgā budžeta sastādīšanā, veiksmīgā pārraudzīšanā un vadīšanā, ir daudzu attīstīto valstu pieredze un arī finansiāli stabilu cilvēku labklājības pamats”, uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use, piebilstot, ka tieši sarunas ar starptautiskajām organizācijām un viņu izstrādātie materiāli personīgo finanšu kulta veidošanā, ir izcils resurss, kur smelties gatavas idejas, ko adaptēt Latvijā un iedzīvināt mūsu sabiedrībā.

Institūta veiktā vidusskolēnu aptauja un zināšanu pārbaudes tests rāda divas ļoti atšķirīgas iezīmes:

1. Vidusskolēni ļoti optimistiski raugās uz savas nākontes ienākumiem, prognozējot, ka uzreiz pēc augstskolas beigšanas pelnīs vidēji 600 Ls algu pēc nodokļiem, lai arī diskusijā jaunieši nevarēja uzreiz nosaukt pat pāris profesijas, kurās šo algu šobrīd pieaugušie saņem vai arī – kāda ir vidējā alga Latvijā strādājošajam?

Savas ikdienas izdevumu pozīcijās jaunieši perfekti (gandrīz ar santīma precizitāti) var nosaukt, cik veikalā maksā 0,5 litru Coca-Cola, savukārt 1 litra „Limbažu piena” cena viņu atbildēs svārstās robežās no 0,30 – 1,20 LVL. Savukārt viena litra 95.markas degvielas cenu skolēni var nosaukt diezgan precīzi.

2. Zināšanu testā no 12 uzdotiem jautājumiem un situācijām par privātajām finansēm tādās ģimenē aktuālās tēmās kā kreditēšana, uzkrājumu veidošana, nodokļi, vidēji katrs vidusskolnieks pareizi atbild tikai uz 5 jautājumiem. Tikai 1% vidusskolnieku pilnīgi pareizi atbildējuši uz vairāk kā 10 jautājumiem.

Kārtojot testu, vismazākā izpratne skolēniem ir par šiem jautājumiem:

Atbildīga aizņemšanās

Katrs trešais vidusskolēns uzdevumā rēķina, ka ģimene kredīta ikmēneša maksājumam varētu novirzīt 50% no savas algas. Šīs atbildes norāda uz skolēna matemātisko pieeju finansēm, neiedziļinoties riskos, kas var samazināt ikmēneša ienākumus, tādejādi novedot pie ģimenes maksātnespējas.

Uz jautājumu, vai kredītvēsturi var ietekmēt arī nesamaksāts interneta rēķins, 59% aptaujāto domā, ka nē, minot, ka ja arī kādam bijušas kredīta atmaksas grūtības, pēc 5 gadiem nesamaksātie parādi anulējas un šis fakts vairs netiks ņemts vērā jauna kredīta izskatīšanā. Tāpat skolēni domā, ka, izsniedzot kredītu, banka nevar zināt, kādi vēl citi kredīti cilvēkam ir, kā arī tiek uzskatīts, ka kredītu reģistrs ir valsts īpašums, tādēļ tā dati ir konfidenciāli un nav pieejami komercbankām.

Uzkrājumi nākotnei

Nav arī izpratnes kā veidojas uzkrājumu % un kuru uzkrājuma veidu izvēlēties ir izdevīgāk (tikai 32% atbilžu ir pareizas).

Kā veidojas iedzīvotāju vecuma pensijas apmērs (tikai 45% atbilžu ir pareizas). Testā bija iekļauts jautājums par to, kas neietekmēvecuma pensijas apjomu. Satraucoši, ka 20% jeb katrs piektais aptaujas dalībnieks uzskata, ka dzīves laikā oficiāli gūtie ienākumi neietekmē pensijas apjomu.

45% skolēnu nesaskata kopsakarību starp krāšanas ilgumu un uzkrātās naudas daudzumu. Tikai 25% skolēnu redz, ka vairāk uzkrās tas, kurš sāks to darīt ātrāk.

Nodokļu administrēšana

 Uz jautājumu, kur nonāk pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā no preces cenas, par kuru maksājam, norēķinoties veikalā, vairums saka pareizi – Valsts kasē (67%), tomēr 33% izvēlas arī VID, uzņēmumu, kurā prece ražota vai arī veikalā, kur prece pirkta.

„Testa rezultāti mani vedina domāt par to, vai bērni tomēr nav vecāku spogulis? Vai skolēni mājās redz atbildīgu naudas plānošanu un pārvaldību un vai skolā teorētiskie materiāli aptver personīgo finanšu jautājumus tādā līmenī, lai sagatavotu jauno cilvēku reālajai dzīvei?” retoriski jautā Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use, turpinot, „ Uzskatu, ka bažām ir pamats, jo sarunās ar dažādām valsts pārvaldes iestādēm, atklājies, ka Latvijā ir ļoti zema kredītu atmaksāšanas kultūra, cilvēki vieglprātīgi izturās pret saviem parādiem. Aptauja apliecina, ka arī skolēni uzskata, ka viņu neapmaksātie rēķini, piemēram, par internetu, nekādā veidā neietekmēs viņu kredītvēsturi.”

Rezultāti rāda, ka skolēnu pašnovērtējums par savām zināšanām ir zems, kas tiešām atbilst realitātei. Tikai 43% skolēnu domā, ka viņu zināšanu līmenis personīgajās finansēs ir labs vai teicams. „Tā kā skola ir pirmā vieta, kur bērns apgūst sistemātisku prasmju treniņu, tad uzskatu, ka skolotāji un pasniedzēji ir ļoti svarīgs posms personīgo finanšu apmācībā”, domā Ieva Use, daloties pieredzē arī pēc tikšanās ar Pasaules bankas pārstāvjiem gūtajām atziņām, ka  skolotāji visās valstīs nejūtas komfortabli runājot par privātajām finansēm, kas bieži vien viņus attur par šo tēmu uzsākt padziļinātu bērnu skološanu. Tāpēc, piemēram, Berlīnē rastais risinājums šai problēmai ir – skolotājiem tiek piedāvātas personīgo finanšu konsultācijas, kurās tiek trenētas viņu iemaņas personīgā budžeta veidošanā un sekmīgā vadīšanā. Tas skolotājus iedrošina praktiskām sarunām ar skolēniem, veicinot viņu domāšanas plašumu, nonākot pie efektīvākajiem budžeta plānošanas risinājumiem.

Dažādi eksperti norāda, ka skolās būtu svarīgs nevis atsevišķs priekšmets par privātajām finansēm, bet šo jautājumu integrēšana citās tēmās, piemēram, valodā, matemātikā, vēsturē, ģeogrāfijā un citos. ”Šobrīd, veidojot skolu programmas, ir jāapzinās, ka svarīgs ir ne tikai mācību saturs, bet arī metodika un forma. Tādēļ būtu jāpārņem labākā starptautiskā prakse, kur redzami simtiem izcilu piemēru kā izmantot 21.gs. pieejamos tehnoloģiskos risinājumus. Tie ļauj saturu veidot interaktīvu -  skolotājam vieglāk pasniedzamu, savukārt skolēniem – saistošāku,” uzsver Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts, attīstot finanšu izglītības kustību Latvijā, tuvākajā laikā tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām, lai prezentētu līdz šim paveikto un nākotnes redzējumu par finanšu zināšanu vērtību iedzīvināšanu sabiedrībā.